Laipni lūdzam Fiskars vietnē! Jūsu lietošanas ērtību optimizēšanai mēs vietnē izmantojam sīkfailus.
Skatiet sīkfailu politiku šeit..
Mūsu mantojums
No 1649. gada līdz mūsdienām.
Septiņpadsmitajā gadsimtā Somijā tika nodibinātas vairākas čuguna lietuves. Pohjas reģiona lielās mežu platības, neizmantotais ūdens spēks un labie ūdensceļi padarīja to par lielisku centru Somijas dzelzs apstrādes rūpniecībai. Čuguna lietuve Antskogā tika nodibināta ap 1630. gadu, bet Bilnasā (Billnäs) — 1641. gadā. Fiskars darbu sāka 1649. gadā, un šodien tas ir viens no vecākajiem uzņēmumiem rietumu pasaulē.
Pieticīgs sākums
Viss sākās 1649. gadā, kad Pīteram Torvēstem tika piešķirtas tiesības izveidot domnas krāsni un kaltuvi Fiskari ciematiņā.
No dzelzs līdz varam
1783. gadā lietuves darbību pārņēma Bjerkmanlu ģimene, un tika uzsākta vara rūdas iegūšana netālajās vara raktuvēs.
Inovāciju laikmets
1832. gadā Fiskars dibināja pirmo galda piederumu fabriku Somijā un uzsāka dakšiņu un šķēru ražošanu. Drīz vien tās kļuva par pasaulē iecienītākajām šķērēm.
Panākumi mehānismu lietošanā
1837. gadā Fiskars ieviesa vēl vienu jauninājumu Somijā — ciematā tika dibināta metālapstrādes darbnīca. Tā bija viena no pirmajām darbnīcām pasaulē, kurā radīti tvaika dzinēji.
1649. gads — nodibināta Fiskars čuguna lietuve
Kad Fiskars ciemā nodibināja čuguna lietuvi, Somiju pārvaldīja Zviedrija, kas septiņpadsmitajā gadsimtā bija viena no Eiropas lielākajām ražotājām. 1649. gadā Peteram Torvostem (Peter Thorwöste) bija iespēja Fiskars ciemā uzbūvēt domnu un lietuvi čuguna un kaltu izstrādājumu ražošanai. Fiskars ciemā izmantoto dzelzs rūdu galvenokārt ieveda no Uto raktuvēm Stokholmas ārējā arhipelāgā, un lielāko daļu čuguna lietuvē saražoto dzelzs stieņu nogādāja uz Zviedriju, kur tos pārdeva Stokholmas vecpilsētas Dzelzs tirgū. Fiskars ciemā dzelzi izmantoja arī naglu, vītņu, nažu, kapļu, dzelzs riteņu un citu priekšmetu izgatavošanai
Astoņpadsmitais gadsimts — no čugunlietuves līdz vara lietuvei
1783. gadā čugunlietuvi pārņēma Bjorkmanu (Björkman) ģimene, un ražošana koncentrējās uz tuvējās Orijervi (Orijärvi) vara raktuvēs iegūtās vara rūdas apstrādi. Deviņpadsmitajā gadsimtā Orijervi raktuvēs bija atlicis maz vara rūdas, tādēļ 1802. gadā domnu slēdza. Pēc tam Fiskars ciemā dzelzs ražošanas darbi vairs nav notikuši.
1822. gads — uzņēmumā Fiskars sākas Julinu ģimenes ēra
1822. gadā Fiskars čugunlietuves un ciemu iegādājas aptiekārs Johans Jākobs Julins (Johan Jacob Julin) no Turku (vēlāk — fon Julins). Viņa laikā čugunlietuves intensīvi attīstījās, un ražošana bija koncentrēta uz dzelzs apstrādi. Līdz ar Somijas pirmās galda instrumentu velmētavas dibināšanu, Fiskars ciemā 1832. gadā ražoto instrumentu klāstā nažiem pievienojās dakšiņas un šķēres. 1837. gadā Fiskars ciemā tika nodibināta pirmā mehāniskā darbnīca Somijā. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados tajā izgatavoja pirmo tvaika dzinēju Somijā. Šajā periodā sakņojas Fiskars senās reformu un novatorisma tradīcijas. Periodā, kad čuguna lietuves ciems piederēja Julinam, tajā tika veiktas arī daudzas sociālas reformas, atvērta skola un slimnīca. Ciemā ievērojami uzlabojās arī lauksaimniecības darbi. Fiskars iespaidīgi ietekmēja Somijas lauksaimniecības attīstību, un savulaik Fiskars arklu darbnīca saražoja vairāk nekā miljonu arklu. Julina vadības laikā Fiskars kļuva slavens ar saviem zemkopības un mājsaimniecības priekšmetiem, un tā nosaukums kļuva par augstas kvalitātes simbolu.
Fiskars aug un attīstās
Uzņēmums Fiskars tika paplašināts, pārņemot uzņēmumu Inha Works Ehteri pilsētā, kā arī Bruk Ab Biļnēsas pilsētā un Oy Ferraria Ab.
Julīnu ģimenes ēra
Jūhana un Albertinas Julīnas vecākais dēls nāca pasaulē 1787. gada 5. augustā. Viņam tika dots vārds Jūhans Jākobs Julīns, tomēr viņš sevi sauca vārdā “Juns”. Juns pārņēma uzņēmuma vadību 1849. gadā, un tam sekoja viens no nozīmīgākajiem posmiem metālapstrādes vēsturē.
No labāka tērauda top labāki rīki
Pateicoties jaunām tērauda apstrādes metodēm, radās iespēja uzlabot Fiskars ražīgumu. Tika paplašināts produktu klāsts un dibināta pirmā metāla atsperu ražotne Somijā.
Fiskars iekļaušana vērtspapīru biržā
1915. gadā uzņēmums Fiskars tika iekļauts Helsinku vērtspapīru biržā. Akciju sertifikāta numurs bija 377, un to parakstīja Alberts fon Julīns.
1883. gads — Fiskars kļūst par sabiedrību ar ierobežotu atbildību
Pēc J. J. Julina nāves čugunlietuves vadīja iecelta administrācija. Pamazām varu pārņēma Emils Lindsejs fon Julins (Emil Lindsay von Julin), un tika nodibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Fiskars. 1915. gadā Fiskars tika kotēts Helsinku fondu biržā.
1918. gads — Fiskars izaugsme un attīstība
Čugunlietuvju produktivitāte tika paaugstināta, izveidojot uzlabotas tērauda apstrādes metodes un atjaunojot velmētavu Omineforsā. Tika paplašināts produktu klāsts, un Fiskars izveidoja Somijā pirmo metāla atsperu rūpnīcu. Uzņēmums iegādājās arī Inha Works (Ehteri), kā arī uzņēmumus Billnäs Bruks Ab un Oy Ferraria Ab.
1929. gads — lielais akciju tirgus sabrukums un recesija
Somijas ekonomiku nelabvēlīgi ietekmēja lielais akciju tirgus sabrukums 1929. gadā, un tas palēnināja uzņēmuma Fiskars paplašināšanos. Somijā sabrukuma ietekme bija jūtama vēl 20. gadsimta 30. gadu vidū. Tikai pēc Otrā pasaules kara beigām Fiskars vadības grupa realizēja savus uzņēmuma struktūras reformas plānus, lai pielāgotos masveida ražošanai.
Masveida ražošanas sākums
Pēc Lielās depresijas un 2. pasaules kara Fiskars vadība beidzot īstenoja plānu pārstrukturēt uzņēmumu, lai sāktu masveida ražošanu.
Pirmie rokturi oranžā krāsā
Pateicoties iegūtajai pieredzei metālapstrādē, plastmasas ražošanas uzsākšanai un vēlmei eksperimentēt, 1967. gadā uzņēmums Fiskars radīja pasaulē pirmās šķēres ar plastmasas rokturiem.
1967. gads — Fiskars ražo pasaulē pirmās šķēres ar plastmasas rokturiem
Šķēres ar oranžiem rokturiem ir viens no uzņēmuma Fiskars pazīstamākajiem produktiem. Kā tika pieņemts lēmums par to, ka šķēru rokturi būs oranži?
1967. gadā, gatavojoties pirmo pamata modeļu ražošanai, konstruktors vēlējās, lai šķēres būtu melnas, sarkanas vai zaļas. Kad sākās prototipa ražošana, iekārtas operators nolēma iztērēt mašīnā palikušo oranžo krāsu. Tādējādi prototipi tika izgatavoti četrās krāsās, no kurām vispopulārākās kļuva oranžā un melnā. Vajadzēja izdarīt izvēli. Uzņēmumā Fiskars notika iekšēja balsošana, un tādējādi radās Fiskars šķēres ar oranžajiem rokturiem.
Krāsa Fiskars Orange™ tika oficiāli reģistrēta kā prečzīme Somijā 2003. gadā, bet ASV — 2007. gadā.
1977. gads — ASV nodibināta uzņēmuma Fiskars šķēru fabrika
Uzņēmuma Fiskars paplašināšanās sākās ar šķēru fabrikas nodibināšanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Nostabilizēšanās ASV — pasaulē spēcīgākās ekonomikas valstī — izrādījās veiksmīga izvēle. Tas nodrošināja pamatu starptautiskai tirdzniecībai, tirgus izaugsmei, kā arī vērtīgai komerciālajai un profesionālajai pieredzei.
Mammas īpašās šķēres
Mūsu vieglās, ergonomiski noformētās šķēresbija tik efektīvas, ka daudzas šuvējas aizliedza pārējiem ģimenes locekļiem tās lietot un izmantoja tikai īpašos projektos.
Ierašanās Jaunajā pasaulē
Izmantojot oranžo šķēru popularitāti, notika uzņēmuma Fiskars paplašināšana, un 1977. gadā tika dibināta ražotne Amerikas Savienotajās Valstīs.
Amplify™ šķēres
Mūsu lieliskās Amplify™ šķēres ir aprīkotas ar pazīstamajiem rokturiem oranžā krāsā un dizainu, kas ļauj bez grūtībām griezt biezu audumu un materiālus, kas nav pa spēkam citām šķērēm.
Apbalvots noformējums
Fiskars rīki ir ieguvuši Red Dot, Good Design, Popular Mechanics Green Design apbalvojumus, uzslavu par lietošanas ērtumu un citus apbalvojumus.
Starptautiska preču zīme
Mūsu ikoniskās šķēres ar rokturiem oranžā krāsā ir ieguvušas oficiālu preču zīmes aizsardzības statusu ASV, Somijā un Kanādā, tāpēc visas šķēres ar oranžiem rokturiem ir Fiskars ražojums.
Pārdots vairāk nekā miljards šķēru
Mūsu šķēres ar oranžiem rokturiem ir iecienītas visā pasaulē, un kopš to ražošanas sākuma 1967. gadā ir pārdots vairāk nekā miljards šķēru.
Vieta māksliniekiem
Mūsdienās Fiskari ciematā dzīvo kalēji, rūpnieciskā dizaina izstrādātāji, keramiķi, stikla dizainei un citi mākslinieki.
Galamērķis visām sajūtām
Fiskars Ciematā ir viss; Interesantas izstādes un pasākumi, skaista daba, augstas kvalitātes veikali un vietējo pārtikas un dzērienu ražotāju skaita pieaugums, ko var baudīt visu gadu.
